Igaunijas policijai izdevies aizturēt 27 gadus vecu Latvijas pilsoni, kuru aizdomās par vērienīgu telefonkrāpšanu. Vīrietis izmantoja speciālu ierīci, kas ļāva viltot zvanītāja numuru, radot iespaidu, ka zvans pienāk no Igaunijas vietējā tīkla.
Šis gadījums ir īpaši nozīmīgs, jo krāpnieku shēmas kļūst arvien rafinētākas un grūtāk atpazīstamas pat piesardzīgiem cilvēkiem, ziņo tv3.lv
Tehnoloģiskie triki un pēdu slēpšana
Aizturētais vīrietis Igaunijā nedzīvoja pastāvīgi, bet gan pārvietojās no viena īrēta dzīvokļa uz nākamo, katrā vietā uzturoties tikai dažas dienas. Šāda taktika tika izmantota, lai policijai un telekomunikāciju uzņēmumiem būtu grūtāk izsekot viņa atrašanās vietu. Galvenais viņa darba rīks bija tā saucamā “simbox” ierīce – aparāts, kurā var ievietot daudzas SIM kartes un caur internetu savienot ar vietējiem mobilo sakaru torņiem.
Šī iekārta ļāva krāpniekiem, kuri paši varēja atrasties jebkurā citā valstī, zvanīt upuriem un uzrādīties kā vietējam Igaunijas numuram. Cilvēki daudz biežāk atbild uz zvaniem, ja redz pazīstamu savas valsts kodu, un tas krāpniekiem palīdzēja vieglāk iemantot uzticību. Pēc policijas aplēsēm, izmantojot šo konkrēto ierīci, katru dienu tika veikti aptuveni simts krāpniecisku zvanu.
Krāpnieki iemācījušies runāt vietējā valodā
Viena no bīstamākajām izmaiņām krāpnieku metodēs ir valodas barjeras pazušana. Ja agrāk aizdomas radīja zvani krievu vai angļu valodā, tad tagad noziedznieku grupējumi algo cilvēkus, kuri runā tīrā igauņu valodā. Tas ļauj izveidot ļoti ticamus scenārijus. Piemēram, pazīstamam igauņu dziedātājam Karlam-Ērikam Taukaram zvanīja krāpniece, kura ļoti pārliecinoši stāstīja par it kā neizmaksātiem medicīnas pabalstiem un nodokļu pārrēķiniem.
Līdzīgā situācijā nonāca arī kāda žurnāliste, kurai piezvanīja viltus kurjers. Viņš apgalvoja, ka sievietei pienākusi ierakstīta vēstule no nodokļu inspekcijas. Saruna skanējusi tik dabiski un bez akcenta, ka pat profesionālam mediju darbiniekam uz brīdi sākusi straujāk pukstēt sirds no satraukuma par iespējamām problēmām ar nodokļiem. Tieši šis emocionālais spiediens un ticamā valoda ir galvenie ieroči, ko krāpnieki izmanto, lai izvilinātu piekļuves datus bankas kontiem.
Aizturēšana un turpmākā izmeklēšana
Policija identificēja Latvijas pilsoni, pateicoties ciešai sadarbībai ar mobilo sakaru operatoriem. Vīrietis apgalvoja, ka ir bezdarbnieks un šādu darbu uzņēmies, jo viņam steidzami bijusi vajadzīga nauda. Viņa vienīgais uzdevums bijis uzturēt ierīci darba kārtībā no pirmdienas līdz piektdienai, lai citi grupējuma biedri varētu netraucēti veikt zvanus.
Tā kā aizturētajam nav nekādu likumīgu ienākumu vai saistību ar Igauniju, tiesa lēma viņu paturēt apcietinājumā, lai viņš neizbrauktu no valsts un neturpinātu noziegumus. Pašlaik kriminālprocesā ir fiksēti vairāki gadījumi, kuros cilvēkiem nodarīti reāli finansiāli zaudējumi, taču izmeklētāji pieļauj, ka upuru skaits varētu būt daudz lielāks. Igaunijā krāpniecību dēļ iedzīvotāji katru dienu zaudē milzīgas summas – nereti pat līdz 100 000 eiro diennaktī.
Kā sevi pasargāt no telefonkrāpniekiem
Likumsargi un banku speciālisti nenogurstoši atgādina par galvenajiem drošības noteikumiem, kas var glābt personīgos ietaupījumus. Pats svarīgākais ir nekad un nevienam pa tālruni neizpaust savus bankas piekļuves datus vai neievadīt Smart-ID PIN kodus, ja pats neesat ierosinājis kādu maksājumu vai darbību bankas lietotnē. Neviena valsts iestāde, policija vai banka nelūgs šādā veidā apstiprināt datus.
Ja sarunas laikā rodas kaut mazākās šaubas vai sarunbiedrs sāk steidzināt, uzdot dīvainus jautājumus par finansēm vai piedāvā saņemt negaidītus pabalstus, saruna ir nekavējoties jāpārtrauc. Krāpnieki bieži spēlē uz cilvēku emocijām – bailēm no sodiem vai prieku par negaidītu peļņu. Vislabāk ir pašam sazināties ar attiecīgo iestādi, izmantojot oficiālajā mājaslapā norādīto tālruņa numuru, lai pārliecinātos, vai tiešām ir radusies kāda problēma.
